| Night swimming |
[10. Sep 2005|11:20] |
| [ | Current Mood |
| | vēl vakardienā | ] |
| [ | Current Music |
| | AB0909(Tom Vek - Nothing But the Green Lights/Ak Momo ) | ] |
Radio ir viena traki mīļa padarīšana, un vakar es jūtos tā it kā būtu zirgs, kurš ļoti mīļo ūdeņus- ezerus jo īpaši. Beidzot ticis starp niedrēm, kur uz zilganīgās ūdens virsmas lēkā saules apspīdumi. Es stāvu un labpatikā gurgstu, un caur nāsīm velku dzestruma smaržu, un jūtos tik neizmērojami labi. Caur visu ķermeni plūst svaigums. Ezeri un radio studijas. Viens un tas pats. Tāpat kā ar peldēm uz murguras, tikpat labi.
Un mēs vakar sakām : "Padod tālāk!". Atkal par Cocorosie, bet tas patiesi ir viens no skaistākajiem šī gada atklājumiem, kaut nokavējies, bet lielisks tā vai tā. Padod, padod tālāk! Manā glāzē mīt silts ūdens, un jaunietis man blauks baidās no sava akadēmijas pasniedzēja, un dzeja vakar mums papeld garām, kaut labi, jo kas zini, kas īstenībā pēc vieniem naktī slēptos kino 'Rīgas' kafē. Pati galvaspilsēta ir pilna grimbju, un tuvākais miers ir atrodams Albertielas rajonā, kur ienākot tējnīcā, es palieku tik mīlīga. Ar katru brīdi ar vien mīlīgāka un mīlīgāka, ar katru malku, ar katru rožu ziedlapiņu, kura peld mazajā trauciņā - klejo starp ūdens molekulām. Man šķiet, ka arī es šonakt no jauna peldu. Acis vairs nevar pamirkšķināt mūzikas ritmā. Zibinot rokas, pirksti atstāj pamazām izdziestošas svītras un kājas paliek tik dīvainas. Tās neciešami, bet reizē ārkārtīgi labi sāk gurgstēt, un es tikai ik pa brīdim dzirdu: "Līva, Līva, Līva!". Tur varētu palik mūžīgi, jo pēkšni pirms n - tajiem mēnešiem pazudušais miers, atkal ir klāt un tik ārkārtīgi mīlīgs. Tas nemaz nav salīdzināms ar Amsterdamas "ceļojums uz citu planētu" piedāvājumu, it nemaz, un, ja vien es nedomātu par cilvēkiem, kuri pārvaldas tējas, kā viņiem būs jātiek galā ar mani - sapņu pasaulē nonākušu trijos naktī viņu tējniecīa, es būtu tur palikusi. Bet pēc gardā saldējuma koktēļa, es sev čukstu: "Laba daudz nevajag...". Acis lēnām mirkšķinot, uz Alberta ielas zied puķes, ar vien lielākām un lielākām ziedlapām un nakts vēsums...
Filmiņa par kukaiņiem ar operas cienīgām padarīšanām fonā mani pavada uz īsto sapņu pasauli, un vislabākais šajā stāstā ir tas, ka no rīta pamostos tikpat mīlīga.
|
|
|