"...saty for me, stay for me... she saw my comb over..." izdzirdu britu raidviļņos Razorlight izpildiijumā, un nedēļas himna mani par laimi ir uzmeklējusi, jo es patiešām esmu ļoti gausa mācību iestādes apmeklētāja un ar piena dzeršanu ar reizēm ir problēmas. Lai vai kā, dzīvo koncertu uztveršanai ar abām ausīm vajadzētu atvēlēt mazlietiņ vairāk laika, jo tā ir labi un jauki, ja arī darbi kraujas viens otram virsū.

Kamēr saīgusi bakstu seleriju salātus un domāju, ka man vajadzētu piešķirt "nekā nedarīšanas" talonu, kādam šovakar pēc depresīvām dziesmām (So why don't we go somewhere only we know?) balss dzirkstī kā šampanietis un smiekli par vakariņām patrāpījušies īpaši kārīgi.