|
7. Jul 2009|16:10 |
Aizbraucu uz Pure Groove ar domu, ka esmu jau nokavējusi The Phenomenal Handcalp Band uzstāšanos, bet izrādījās koncerts ir stundu vēlāk, kā biju iedomājusies. Pasūtīju sidru un atvēru Murakami ( Vai kāds ir lasījis? Ļoti vēlētos dzirdēt komentārus no draugiem. Rūta ir lasījusi, kad viņai bija 16, tolaik ļoti patika). Jebkurā gadījumā, lasu grāmatu, saule karsē manu vaigu, un es gaidu, kurš no viņiem abiem parādīsies pirmais – Rūta vai Raiens. Vēl esmu pārsteidzoši satraukta, pat nedaudz nervoza, ņemot vērā, ka man tas zēns nemaz tā nepatīk, bet laikam termins, ko pati esmu piešķīrusi, „uzlecoša popzvaigzne” nospēlēja savu lomu. (Man „Hockey” diez gan ļoti riebās, kad Tomas man pagājušajā ziemā nospēlēja viņu dziesmu „Song Away”. Es nospriedu „vēl viena popgrupa, kas nolēmusi miljonus pelnīt ar vienkāršām dziesmām, kurām var līdzi dziedāt jau pēc pusminūtes”. Jebkurā gadījumā- Braitonā viss mainījās, jo sanāca tā, ka viņus intervēju. Tie zēni bija visai dienišķi, atzina, ka daudz kas vēl jāmācās, un bija pilnā mierā, ka viņus pielīdzina nākamajiem the Strokes un Kings Of Leon. ) Ņemot vērā manu skepsi un Lielbritānijas publikas atsaucību, tālu no patiesības es nevarētu būt.
Rūta atnāca pirmā. Atnesa mellenes, un mēs kopā izdzērām latti, un tad, mīlestībā un draudzībā peldoties, viņa devās uz darbu. Pēc pāris mirkļiem ieradās Raiens, un vakars izvērsās neparasti nepiespiests un jauks. Pēc Pure Groove slēgšanas es viņu aizvedu uz spāņu bāru, kur mūzikas kastē viens pēc otra mēs izvēlējāmies trīs dziesmas par mārciņu. Likām viens otram minēt, ko esam izvēlējušies. Raienam bija diez gan liela taisnība, kad viņš teica, ka mani nepazīstot tik labi, lai uzminētu, jo viņš nosauca Bobu Dilanu, grupu, kuru es nemaz nezinu, un Maiklu Džeksonu. Tiesa pirmais, ko viņš teica, bija Bovijs. Es noteikti būtu izvēlējusies Deivida dziesmu, ja vien tur tāda būtu bijusi. Izvēlējos The Undertones – Teenage Kicks, The Ramones – I Wanna Be Your Boyfriend un Arctic Monkeys – Bigger Boys & Stolen Sweethearts. Savukārt, viņš izvēlējās Depeche Mode, T- Rex ( ļoti laba izvēle) un James Brown. Mans minējums bija greizs, jo balstīju to viņa minējumā par manu izvēli. Lai vai kā, tālāk sekoja daži stāsti par Chair Lift un kokaīnu, strīdiem ar Y.A.C.H.T zēnu, ballēšanos ar Bat For Lashes, draudzenēm, kas draudzējušās ar Pītu Dohertiju un vēl kaut ko tikpat klišejisku un nenozīmīgu, bet visvairāk, man patika tas, ka tam zēnam riebjas grūpijas un tūres laikā viņš nav ielaidies vienas nakts sakaros ne reizi. Nevis tāpēc, ka man tas baismīgi kaut ko nozīmētu, jo es zinu, kur ir mans zēns, bet tas tik un tā liecina par personību. Mana spalva un ūsas ir spodras, murrāju un asinu nagus tāpat prieka pēc. Es zinu, kas ir manos plānos un pie tā arī turēšos – raksts jānodod trešdienas rītā. |
|