| Ballītes nāve |
17. Jun 2009|23:36 |
Ap trijiem no rīta es ievēlos Andreasa istabā ar Pringles, marinētu gurķu burku, apelsīnu sulu un sarkanajiem Marlboro. Visai mīīgā kvalitatīva šampanieša reibumā. Vaicāju, vai viņš neiebilst, ja atlūzīšu viņa kājgalī kā kaķis...
Mēs ar Marlonu bijām mājas ballītē, kur grasījāmies atlūzt, kad man pēkšņi vajadzēja doties uz dāmistabu. Izrādījās, ka ballīte notiek virs I Love You. Vēl izradījās, ka I Love You ir savienots ar Latvijas Nacionālās Operas aizskatuvi, kurā pulcējās balletdejotāji dažnedažādos tērpos vakara ceremonijai. Iznākusi no tualetes es izmisīgi centos atrast ceļu atpakaļ. Bija tā sajūta, ka es taču tik labi zinu, kur jāiet, bet atdūros pret dīvainām kāpņutelpām un bezizejām. Domāju: "šī ir realitāte, bet viss tik ļoti kā sapnī". Sapinos balletdejotāju pūlī, kurā mani kāds no viņiem pacēla gaisā. Izstieptiem purngaliem viņi sāka skriet prom no Vecrīgas, un es vējā nostiepu savus purngalus baltās mežģīņu zeķēs. Rīgā uzbūvēts metro. Jutos izmisusi, jo likās viņi mani aiznesuši bezmaz vai līdz Pļavniekiem, bet, kad mani nolika zemē, viņi teica: "Ceļš uz I Love You ir tieši tev priekšā". Tas izskatījās gluži līdzīgi ceļam no Šortdičas uz London Bridge. |
|