| Rītdienas dēļ |
16. Jun 2009|15:04 |
Londona manā universitāšu futbola mačā uzvarēja Liverpūli tikai ar nelielu pārsvaru. Laikam tāpēc, ka domāju: kaijas un mieriņu esmu iemainījusi pret džungļiem, uzpūtīgām ambīcijām un vienaldzību. 2009. gads ir sācies ar kājas pieciršanu, taisnu mugurkaulu, mieru un pārliecību. Izberzēju acis, izkāpu no gultas, iekāpu kleitā, iebāzu acīs kontaktlēcas un pāris stundas vēlāk nonācu mūža aizkustinošajākā koncertā (jā, mans mūžs var beigties šodien, ja jūs vēlaties). Alekss Džeimss gandrīz man izbakstīja acis ar savu basģitāru, un Greiams leca pa gaisu kā sprigans kumeļš. Es biju tik tuvu, lai ar mēles galu varētu nolaizīt ģitāras rifu, bet par laimīgu, lai darītu kaut ko tik muļķīgu. This is a low, but it is also a hight. Labrīt, mājas, es neguļu vēl (4: 33 no rīta), bet jūs mani atkal mīlīgi ietinat gaišpelēkā mākoņu sedzītē.
http://www.youtube.com/watch?v=Lfx2zjiSkLU |
|