| Fotogrāfē koku ēnas! |
7. Maijs 2007|17:14 |
Es vakar iekāpu gultā 21os, zīmējot pastkartes no sērijas, kura, pārfrāzējot un nedaudz pamainot, varētu saukties:
"-Es sapnī esmu milzu robots un kaujos ar milzu ķirzaku.
-Par ko ir šie sapņi?
-Tie visi ir tik ļoti par seksu."
Būtībā būtu ļoti muļķīgi dot šādu nosaukumu, es vienkārši pārāk bieži pēdējā laikā atceros šo dialogu.
Svētdienas naktī es sev blakus gulošo Elīnu Kolāti iepriecināju, gaisā izstiepjot roku, pagrozot izplestus pirkstus un paziņojot: "Let's Astro, let's score!". Vēlāk svētdienā es domāju, vai es biju domājusi skorošanu, klausoties labu mūziku.
Vēl pirms pāris dienām es aizdomājos par The Teenagers dziesmas Homecoming rindām - "My English romance, my American cunt", jo pirmo šīs frāzes daļu dzied dāma, bet otro kungs (http://www.youtube.com/watch?v=ngHDYzhDBk4). Ai, ai, ai.
Un tā vietā, lai pēc visa šī man vakar būtu bijuši awesome indie sapņi, kādus sapņo mani labākie draugi, es Kongresu namā skatos Boba Dilana koncertu (iztēle atkala nespēj uzburt neko vairāk par vāju vīziju un faktu), ceļu ķieģeļu mājas un pētu starp zibens sasperta stumbra mētājošos apsūbējušu dakšiņu. Es neesmu pārsteigta, bet gan dziļi vīlusies. Pat vēl trakāk, es pamostos ar tik ļoti savilktu un sāpošu muguru, it kā aizvakara mana mugura būtu bijusi Elīnas Kolātes ķermeņa apakšdaļa "izjādēs ar divriteņiem". Tās sāpes nepāriet, un kaitinoša ir sajūta, ka nerodu tām nekādu iemeslu - mana svētdiena nebija iekļāvusi neko ārkārtēju. Par sāpēm vislabāk var aizmirst skrienot. Tas arī ir labākais, ko es šodien, klausoties Get Cape Wear Cape Fly - I Spy lielisko Metronomy remiksu, esmu izdarījusi.
Un kolas dzeršana jau sāk pārvērsties par ieradumu. Mums visiem spīd acis, mums visiem tīk, kā tā sprakšķ. |
|