|
16. Sep 2006|19:02 |
|
Kāds ir nozadzis manu mieru, un tagad es klīstu kā vājprātīga apkārt. Galva visu laiku ir pilna, aizķepusi. Salkans miegs, kafija, zili loki zem acīm (vēl lielāki nekā parsti), un domas atkal skrien kā neprātā, skrien un sapinās pašas sevī, tinās ap manu kaklu un velk uz leju. |
|