krāsainās pasakas

jocīgi, jau vairāk kā pusgads ar konkrētajiem kaimiņiem, bet normāli aprunāties sanāca tikai šovakar.
ha, un kaut gan no pēdējās reizes kad spēlēju Tekken ir pagājuši 7 gadi, es joprojām spēju nolikt visus džekus uz mutes :D

pa vidu tam visam vēl ir uztapusi puse no referāta, bet diemžēl tikai tā nenopietnākā daļa.
hard day`s night...

skatos Raivo Maljorkas bildes un skaužu. gribas tāpat - sauli, mieru, mīlestību. izklausās pēc hipiju nometnes, ha! starp citu ir piedāvājums braukt uz ikgadējo Šipotas nometni, bet vienai starp viņiem diez ko vairs negribas, bet pagaidām nevar iedomāties nevienu kas parakstītos doties līdzi. un vispār gribas to skaistumu un siltumu gan ārā gan iekšējo, bet viss ko šobrīd iespējams dabūt, ir sāpošs kakls, acis, kas krīt ciet, nododamo darbu pārpalikumi un tā pretīgā "es pārvācos, bet es īsti nezinu uz kurieni" situācija. un citi sīki bet pietiekami pinķerīgi un garastāvokli noēdoši nieciņi...