krāsainās pasakas

vakar bija smuks meiteņu vakars ar dažām kalamucho glāzēm, plāniem, problēmām un atrisinājumiem. ir iedvesma skaistas dzīves sākumam. žēl tik ka atšķirībā no dažām viņām, man neviens netaisās atstāt mantojumā īpašumu superskaistā vietā. un ir tik daudz kas izfantazēts ko, kā gribētos. tikai... kur? gribētos šobrīd izklāt priekšā zemes plānu, uzasināt zīmuli un...

esi dzejnieks - radi no nekā... ha!


lusija devusies pavasara kruīzā uz Stokholmu. man prieks ka viņai prieks. šodien tik saglabāt to pozitīvo nemieru un sajūtu, ka dzīve ir
skaista un gan jau  neviens mājās nesakausies.
</span>

tikko piefiksēju vēl vienu savas nevērības pret oficiālajiem rāmīšiem trūkumu - es vairs neprotu no konkrēta informācijas apjoma izvilkt kopsavilkumu vienā sakarīgā un adekvātā tekstā. roka pati jau raksta neformālus teikumus ar visādiem ķinķēziņiem ko saprotu tikai es.
sasodīts! atkal būs jāsāk piedomāt pie visādām mulķībām!!