krāsainās pasakas

grāmatvedība šogad ir pilnīgs čau, vismaz es vairs pilnīgi nekam nespēju izsekot. daļēji tur vainojams apstāklis ka projektors ir vērsts pretējā virzienā man vēlamajam un esmu spiesta visu laiku rotēt pa 180 grādiem lai saprastu kas jauns dārziņā, tobiš tabulā.
pie tam vēl blakus sēž pilnīga vista. sieviete ap gadiem 35-... kas pat nejēdz kas ir peles labais taustiņš. ik pēc 2 minūtēm viņa uzdod kādu stulbu jautājumu un pati sāk skaļi zviegt.

tas par skolu.

pēc kkādas dīvainas "sanitārās pārbaudes" un piedraudēšanas par izsviešanu no mūsu balkona tika izvākti lieli 8 maisi ar pudelēm un kaste ar visādu citādu drazu (bundžām, benčikiem utt)
daļu šīs bagātības ar Ivetu iedabūjām liftā un nogādājām veiksmīgi līdz miskastēm, protams pa ceļam satiekot visus iespējamos paziņas, kurus parasti pat reizi gadā nesatiec. heh.

pēc neilga laika jauns pārsteigums - troksnis un smaka. sākumā jau gribēju vainot kādu no kaimiņiem. beigās izrādījās ka vnk deg vads kurš mētājas peļķē, kas izveidojusies dažādu apstākļu (pusizjaukta datora un atslēgta ledusskapja) rezultātā. un elektro padevi atslēgt apgrūtināja apstāklis ka vada otrs gals beidzas kkur sienas iekšpusē.
pēc daudz un dažādām peripetijām beidzot Jānis bija gatavs to vadu pārgriezt un noizolēt.

tžžž. mazs salūtiņš, troksnītis, visi pārbijušies un blokam elektrības nav. labi ka kojās dzīvo arī kāds elektronikas students kas var savest kārtībā mūsu radīto haosu :D

P.S. - tā epizode ar vada griešanu un izolāciju tika atkārtota vēlreiz :))


eh, malaka....