- :))))
- 2/8/06 10:03 am
-
Ja vien ir ideālais vīrietis, tad viņš kaut kur ideālā pasaulītē saticis savu ideālo sievieti. Ideālie nemēdz būt un pat nevajag, jo savus mīļos mēs mīlam arī viņa trūkumu un dīvainību dēļ. Un lai cik banāli tas neskanētu - Dievs mūs un mēs viens otru un paši sevi veidojam visu dzīvi. Pilnīgi neapzinoties ar skatu, ar vārdu, ar intonāciju un savu mīlestību.
Nepievilies! Tas kas šķiet ideāls bieži vien vienkārši nav patiess un pirmais ir "atkodis", ko tu vēlies dzirdēt. Pirms kāzām domāju par savu vīru:"Viņš ir tik mīlš, tik perfekts, tik iejūtīgs un tik saprotošs. Tik jauki cilvēki nemēdz būt. Es esmu laimes lutekle." Pēc kāzām viņš atklāja savu "perfekto"dabu ar vādriem: "man nebija nekādu cerību tevi iegūt, jo bija daudz gudrāki, skaistāki, bagātāki un veiksmīgāki vienmēr tavā tuvumā, kuri tevi gribēja kā traki, man vajadzēja censties. Tagad no manis tu nekur nespruksi, es gribu būt es pats.
Tā lūk meitene! Un līdzīgus stāstus tev pastāstīs daudzas un daudzi.