- 10/17/05 10:22 pm
-
ne jau viss kas ir melns, tiešām ir tik melns... atrast kādu zelta maliņu pie kuras pieķerties, kad ir pa visam čābīgi...bet es zinu, ka man nav māju, bet man ir debesis, man nav dzīves, man ir mūžība... man nav drauga, bet tanī pašā laikā man ir tiiiik daudz draugu, ka pat viem laika nepietik! :) nav ko sūrkstēt, bet saskatīt zelta maliņas! katra lieta skatāma no vairākiem leņķiem, nevis raudzīties aprobežoti! būs jāmācās skatīties! :)
nez kādēļ, šodien atcerējos dažus cilvēkus un aizsūtīju sms, ar 1nu tikos vakarā, bet ar otru tik apmainījos ar sms, lai salidītu viņas sirsniņu, jo Zanītei, tak nav viegli būt tālumā, atceros, kā man tas bija ļoti grūti, gribējās mājās, skaitīju mēnešus, nedēlas, dienas un pat beigu beigās stundas! mājās ir dikti labi!kur ir mūsu mājas vai kur priekšmeti un dažādas lietas? nebūt ne, tur kur ir mīlestības siltums un kas to rada ne jau priekšmeti, bet cilvēki.... mīliet cits citu, jo kas mīl ir Dievu atzinis! :) man jau kādu laiku atpakļ bija tāds secinājums, ka pasaulē ir par maz mīlestības, nē varbūt viņas ir, bet nepareizā formā...
tikko atsutija man sms, jāvada būs trešdien man jaunieši, tik pagaidām nav nekādu ideju kas varētu būt par tēmiņju, jāsāk meklēt! :)