July 26th, 2009

• 7/26/09 09:43 pm
• Devos mājās un pie Origo, kur ir gājēju pāreja man saplīsa ieslucene (kurpe) un tur man pretī nāca kaut kādi džeki un tādus dzēlīgus komentārus ari izteica. Nekas man neatlika ka savas kurpes ielikt soma, jo tur neko sataisīt nevar, izmetu jau ara. Man sakuma pirmā doma, ka es staigāšu ar plikam kājām, man ir kauns, bet kad saku staigāt, bija pavisam dabīgi un cilvēki lielākoties nemaz neievēroja. Nav jau labākā vieta, kur es labprāt staigātu ar plikam kājām, bet nu ja Dievs dod, Viņš var ari ņemt. Es tikai lūdzu, lai man nebūtu nekādas infekcijas un es nesavainotu kājas. Nu man jau kāds gabaliņš bija jāiet ari, nu pie zinātņu akadēmijas man tas busins un ari te Salaspili man mazliet jāpaiet no pieturas. Dievs sargāja un tagad jau esmu ar nomazgātam kājām!  Patiesībā, kad mazgāju kājas, tas nemaz nebija tik netīras, man ir bijušas vel netīrākas kājas! 
  Nu tā lūk, šo nedēļu man viss kaut kas plīst. Es jau uzreiz domāju, nu ko tad es vilkšu kājās, bet nu man jau ir vel tur kaut kādas vaļējas ieslucenes, lai gan tas ir drīzāk ka cibas, bet kāda šķirba, kas ir vai nav kājās! :D
  Braucot autobusa nolēmu palasīt grāmatu, atšķiru vaļā un lasu: „ Katrs ticīgais iet cauri skumjam dienam neatkarīgi no tā, cik svēts viņš ir. Faktiski, es ticu, ka, jo dievbijīgāks ir cilvēks, jo vairāk pārbaudījumu un skumīgu dienu viņam būs.” Blakus es tik varēju pielikt savu Āmen! Ps 23:4 Jebšu es staigāju tumsa ieleja, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vezda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.
• 0 commentsLeave a comment