November 4th, 2008

• kārtējais sapnis par mašīnu
• 11/4/08 03:19 pm
• Sapnis patiesībā bija daudz garāks, bet tas, ka man palika atmiņā vispilgtāk no šī sapņa...
  
  Es un māsa braucām ar bēšīgu, spīdīgu, jaunu mašīnu. Es biju piesprādzējusies, bet māsa, kas vadīja mašīnu nē. Viņa brauca diezgan ātri, un vēl līkums gadās un viņa neizņem to līkumu un mašīna avarē un mēs lidojam ārā no tās mašīnas pa gaisu... redzu, ka māsa tur vairākus kūleņus riņķī izmet... beigās mēs piezemējamies un es redzu, ka mašīna ir galīgās lupatās, bet māsa guļ uz zemes, es pārbaudu sevi, man viss liekas kārtībā un es zvanu uz 112, lai izsauktu palīdzību, cenšos ar māsu runāt, viņu modināt, bet viņa pagriež galvu uz otru pusi un guļ tālāk. Es jau sāku palikt škrobīga, ka neviens berauc palīdzēt, jo takš avārija notikus....
  
  
  Visnotaļ dīvains sapnis, bet cik dīvaini bija lidot pa gaisu, būt tādā kā bezsvara stāvoklī....
• 0 commentsLeave a comment

• Liecības vārds!
• 11/4/08 04:17 pm
• Gribu ar Jums dalīties ne tikai evaņģēlija vēstī, bet arī ar savu sirdi, kā saka Pāvils savās vēstulēs. Gribu padalīties, ko nozīmē man ticība un kā es to izprotu. Par atgādinājumu un pārdomām, lai uz mums runā Bībeles pants no 2. Vēstules korintiešiem 13:5 „Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.”
  Ticībā mēs ejam cauri dažādiem posmiem un mūsu ticības ceļš nav taisns, bet gan kā pa kalniem un lejām. Vienu brīdi mēs esam kalnā, mēs lidojam, viss ir tik labi, mēs pielūdzam Divu, slavējam Viņu, bet te citā brīdī mēs jau esam ielejā, viss ir slikts, nekas neiet un aizmirstam, to kas ir bijis labs un ko Dievs ir priekš mums darījis. Tas man liekas ir tādēļ, ka mēs novēršam savu skatu no Jēzus, pazaudējam fokusu, jo kā Jēzus saka Jāņa evaņģēlija 14:6 „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani”
  Manā dzīvē ir tieši tāpat, mana ticības dzīve nav kā taisna līnija, bet gan līku loču. Mans ticības ceļš strauji gāja augšā, kad biju kristīgā lūgšanu nometnē „History Makers”, tad lūgšana bija man kā elpošana, mana sadraudzība ar Dievu bija tik tuvu, Viņa klātbūtnē aizvien vairāk gribēju kavēties. Tad vēl bija atbraukuši ciemiņi no Somijas, ar kuriem pavadījām nedēļas nogali. Pēc tam ienāca atšķirtība, grēks šķīra mani no Dieva un es atsvešinājos, bet Dievs paliek nemainīgs, Viņš aizvien mani gaida atpakaļ. Pašlaik es te soļoju divus soļus uz priekšu, vienu atpakaļ, ikdiena mani aprij ar savu skriešanu, jo laiks ir īss un citas lietas man ir diemžēl svarīgākas par Dievu.
  Tā notiek, tad kad mēs esam vistuvāk Dievam, tad sātans visvairāk trako, grib mūs pazudināt un čukst mums melus, ka mēs krītam ielejā. Jāņa evaņģēlijs 10:10 „Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es (Jēzus) esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” Mēs aizmirstam, ka mēs esam Dieva bērni un ka mums pieder apsolījums, ka Dievs mums grib dot dzīvību un pārpilnību.
  Es negribu, ka mana ticība ir nedzīva, bez augļiem, ka tā ir remdena, jo Dievs tādus iemetīs mūžīgā pazušanā. Es gribu dzīvu ticību, ka es dzīvoju ar Jēzu, nevis eksistēju. Šīs bija tās lietas, kas uz mani runāja, kad es pārdomāju, kā lai uzturētu savu ticību dzīvu:
  1) Tā ir plānošana. Vai mēs plānojam savu laiku ar Dievu? Vai mēs to darām tikai garām skrienot, atceramies, ka mums Dievs ir jāpielūdz, labi, ja vispār atceramies. Ir jau labi, ka mēs ejam uz Dievkalpojumiem un citiem kristīgiem pasākumiem, ka esam sadraudzībā viens ar otru, bet Dievs grib sadraudzību ar tevi personīgi, grib ar tevi sarunāties, draudzēties. Mēs ikdienā esam aizņemti, mēs saplānojam dažādas lietas, kas mums ir jādara, bet priekš Dieva mums savā kalendārā nav laika. Vasarā, tad kad tik tiešām man laiks bija diezgan saplānots un aizņemts, es atradu, laiku, lai lūgtu, jo augustā bija brauciens uz Baškīriju (Krievijā), bet tā kā pati es biju bijusi, tad zināju, ka šis misijas brauciens nav viegls, ka nemitīgi var saskarties ar kādām grūtībām. Šogad man bija privilēģija būt aizlūdzējam. Es zināju, ka man tas ir jādara regulāri, jo daudz kas būs atkarīgs no manas lūgšanas. Tā es savā telefonā uzliku atgādinājumu katru vakaru lūgt par šo misijas braucienu un tas tik tiešām strādāja, es noliku visu malā, es neaizmirsu lūgt par šo braucienu, tas savā veidā mani arī disciplinēja, jo ne jau vienmēr man gribējās lūgt, bet es ticu, ka katra satikšanās un lūgšana ar manu Debesu Tēvu nebija veltīga! Ticiet vai nē, bet braucot pa ceļu, viņus ļoti maz apstādināja milicija, kas tiešām ir brīnums! Mums ir regulāri jāsaplāno savs laiks, ko mēs veltīsim Dievam, jo mums nepieciešama atveseļošanās, tas ir tāpat kā pie ārsta, mēs piesakām savu vizīti, jo mēs zinām, ka dakteris mums palīdzēs, izrakstīs kādu zālīti, vai nozīmēs kādas analīzes vai procedūras. Mums tāpat jāieplāno laiks pie Dieva, lai mūs varētu dziedināt gan fiziski, gan garīgi, kā arī mums nepieciešami vitamīni ikdienas staigāšanai... Viss sākas ar mūsu plānošanu.
  2) Mums vajag ne tikai domāt un runāt, ka kaut ko darīsim, bet reāli arī darīt, ko esam apņēmušies, jo viss, ko mēs sasniegsim ir atkarīgs no mums pašiem, jo Dievs mums ir iedevis brīvu izvēli un tas ko mēs izvēlēsimies, noteiks sekas mūsu nākotnē. Padomājiet paši, cik daudz jūs zināt Bībeli? Tas viss ir atkarīgs no jums pašiem, cik daudz jūs paši lasāt. Viss atkarīgs no jums pašiem, to ko jūs izvēlaties.
  3) Jānāk Dieva priekšā ar patiesu grēku nožēlu, jo grēks ir tas, kas attālina mūs no Dieva, tas tik tiešām tā ir, jo padomā par bērnu, kas ir nogrēkojies un kaut ko sastrādājis, viņš nerādīsies savam vecākam acīs un izvairīsies, tāpat ir ar mums. Bet vai tādēļ vecāki mazāk mīl savus bērnus, protams, ka nē! Tāpat ir ar Dievu, Viņš gaida tevi – Savu bērnu, ka tu nāksi pie Viņa, atzīsies, ko esi sastrādājis, bet tik un tā Dievs nemīl tevi mazāk!
  4) Veidot attiecības ar Dievu, būt viņa klātbūtnē kā Dāvids to darīja. Viņiem bija īpašas attiecības. Saprotams, ka tas prasa laiku, jo jebkuras attiecības prasa laiku, neviltotu uzmanību, nodošanos. Jēzus ir draugs, tavs un mans. Lai veidotos draudzība, ir jākomunicē vienam ar otru, tādēļ gribu iedrošināt veido attiecības ar Dievu ne tikai garām skrienot, bet pavisam nopietni. Dievs ir nopietns! Lai labāk iepazītu Dievu, iedziļinies Viņa Vārdā, tas daudz atklās, pamācīs, iedrošinās, dos apsolījumus, tas ir paša Dieva dots Vārds! Pielūdz Dievu no visas sirds, ieej savā lūgšanu kambarī, pielūdz ne tikai ar lūpām, bet arī ar sirdi un prātu. Pateicies un godini Viņu ar slavas un pateicības dziesmām, Viņš ir to vērts, Dievs ir visu lietu radītājs un devējs, Viņš ir bagāts Dievs un grib tevi svētīt, bet esi Viņa draugs!
  5) Gribu atgādināt, ko Bībele saka par ticību, ka „Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?” Jēkaba 2:20. Tas tā patiesi arī ir, ja mēs mīlam Dievu, tad Viņa lietas un darbs mums ir nozīmīgas, mēs gribēsim iesaistīties Viņa darbā, būt daļa no Dieva darba veicējiem, jo Viņš ir šefs, kas deleģē katru savā vietā. Neviens darbs Viņa lietās nav veltīgs. Dievam esi vajadzīgs, lai Viņš tevi varētu lietot, jo Trīsvienīgais Dievs grib glābt ikvienu un palīdzēt ikvienam, tādēļ Viņš var lietot katru ikvienu no mums un mums tas patiešām nebūs grūti, jo mēs esam aicināti lai veiktu labus darbus.
  6) Šis sasauksies ar iepriekšējo, jo Jēzus saka: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” Jāna evaņģēlijs 13:34. Jēzus mūs aicina rūpēties un mīlēt citam citu. Reizēm jau tas ir viegli, bet kā ir ar tuvāko mīlestību, kas tevi ir sāpinājis? Kā ir ar dusmīgu kaimiņu un kaimiņieni? Ne vienmēr ir tik viegli tas izdarāms, bet Jēzus nešķiroja cilvēkus, Viņš visus pieņēma un atbalstīja un sniedza palīdzīgu roku. Mēs daudz varam mācīties, kā Jēzus to darīja. Mīliet un lūdziet Dievu par tiem, kas ir nodarījuši pāri.
  
  Tās ir lietas, kas mani ir uzrunājušas, kas man liekas svarīgas, kas padara ticību dzīvu, kas tur mani šajā kalnā. Manuprāt, tā ir zināma disciplīna un sevis norūdīšana, jo ne vienmēr, tas ir viegli, bet paturēt savu acu priekšā Jēzu Kristu, jo Viņš ir tas, kas atjauno manus spēkus, paceļ mani nogurumā un Svētais Gars ir tas, kas mani vada un iedrošina. Lai katram ikvienam izdodas atrast to savu veidu, kā atrasties Dieva klātbūtnē...
  
  Pigoznis
  Tags: liecība
• 2 commentsLeave a comment