Lūk, tur ir atšķirība starp lietām, ko saku es, un ko saka citi. Pilni komentāri ir piebāzti, piestumti ar cilvēku idiotismu piemēriem. Tie netiek dzēsti pat gadījumos, kad tiek izmantoti lamuvārdi, sākta rasu naida kurināšana vai aizvainota autora mātes labā slava. Bet tad, pa vidu ierunājos es, un man atbild. Sākās diskusija, un mēs runājam. Bez neviena lamuvārda, bez nepārprotamiem mājieniem par pretinieka seksuālo orientāciju un rašanās vietu. Nepaiet ilgs mirklis, līdz ir izdzēsta un pazudusi nebūtībā šī diskusija, un autors ar drebošām rokām gaida vēl, un dzīvā naidā dzēš ārā katru punktiņu, ko ielieku. Un vairs šī saruna nav bijusi, un tālāk turpina līt nebeidzama idiotisma jūra.
Suņa rejas jau nesāp. Vilka smiekli gan izraisa nepatiku.