Klusi čuksti piepilda māju. Klusi čuksti skurstenī. Neko nevēstoši, teikumus nesastādoši, lūdzoši čuksti.
Tai mirklī tu sastādi bērnu skaitāmo pantiņu, par skaistām sievietēm skurstenī, apsēdies pie kamīna klāt, un klusi to skaiti tikai viņai, sievietei skurstenī. Klusi atbildi uz viņas čukstiem. Kau arī viņa sen vairs nav skaista un no sievietes šajā pretīgajā miesas pikucī ir maz kas palicis. Uguns paņem visu.
Skaiti pantiņu līdz galam, kamēr čuksti stājas. Tad atstāj viņu vienu, šo miesu skurstenī, un aizmirsti pantiņu - viņa vairs neklausās.