Par pēdējiem trim teikumiem- ir cilvēki, kas var dzert. Un kam palīdz. Es zinu, ka man nē. Un vienkārši tāpat būt laukā no visa notiekošā mēdz dažkārt kļūt pārāk vilinoši (bet tas viss jau ir pārāk personiski un maz interesanti), lai arī tas (ne)sola ķēžu sairšanu.
Tāpēc jau man šķiet, ka daudzi ('jebkurš' tomēr ir pārspīlējums, manuprāt) psihologi un psihoterapeiti neiesaka. Jo ne visiem der un risks nodzerties ir pārāk liels jebkurā gadījumā. Par antidepresantiem atkal tev būtu taisnība. Un atkarība var būt no jebkā, kas tevi sniedz zināmu mierinājumu. Vai tad ne?