pierro:

Arvien biežāk man uznāk šīs nevaldāmās smieklu lēkmes. Tās izraisa tavi rozā cimdiņi, bizītēs sapīti mati, nepaklausīgs bērns un savs atspulgs uz metāla virsmas. Un tad nicīgi, pretīgi smiekli laužas ārā no manis, sagriežot visu virpulī. Mirklī, kad jūtu, ka sirds mana sāk stāties aiz bailēm no šiem smiekliem, tad jāsmejas, par sevi pašu. Nebeidzams loks līdz sekundē tas mainas, un varu nerunāt vairākas stundas no vietas.