pierro:

Es seezhu klasз. Kautko maacamies. Velns vinj zin ko. Peekshnji es juutu deguma smaku. Klasee saakas panika. Visi beeg kur kurais. Pie loga jau staav ugunsdzeeseeju mashiina. Visi traucas turp. Ugunsdzeeseeji njeem klasesbiedrus un celj aaraa pa logu. Palieku es peedeejais. Ugunsdzeeseejs pagriezhas un kaapj lejaa. "Es!" es uzsaucu. Bet vinjsh pagriezhas un saka "Tu nenaac. Tu esi Pierro." Es esmu Pierro... Es esmu Pierro. Es esmu Pierro, nolaadзts! Un neko citu juus nedabuusiet...

***

Klase. Visa izdegusi, klaata ar sodereejiem. nav ne galdi, ne kreesli, ne uguns. Es seezhu uz celjiem klases viduu. Kautko runaaju zem deguna, nezinu ko. Peekshnji man blakus paraadaas feja. Skaista, ar spaarniem un briinumainu mirdzumu. Mirdzumu, kas ienes visaa telpaa neaprakstaamu gaismu. Taa pielido man pie sejas un pacelj manu zodu uz augshu. Manas acis ieskataas vinjas aciis. "Bet beerns. Ko tu te dari? Kapeec tu esi sheit?" Mani mati ir pinkaas. Seja noklaata ar pelniem. Sejaa skaidri var redzзt asaru izskalotaas peedas. Esmu paarstaajis murmuleet. Skatos fejaa ar tukshu, pilniigi bezdomu skatienu. Feja panjem mani pie rokas un kautkur ved. "Naac kopв ar mani. Es tevi izvediishu aaraa. Tu buusi pie paareejiem." Peekshnji manas acis iegailas. "Pie paareejiem?!" Es sagraabju feju aiz rokas un metu. Metu no visa speeka. Feja triecas pret sienu, nokriit, un zaudee savu mirdzumu. Es apseezhos atpakalj uz celjiem un kautko murminu. Shoreiz var skaidri saprast. "Es esmu Pierro. Juus esat citi. Pierro ir viens... Pierro buus viens... Citu manaa vietaa nedabuusiet..."