Riit satikshu vienu cilveeku. Tikai ir viena speeciiga nelaime.

Es esmu kautko ljoti zaudeejis.
Speeju uzticeeties sievieteem.
Speeju uztvert sievietes kaa liidzveertiigas.
Speeju piedot kaadus nelogjisma uzpluudus.
Speeju noliidzinaat kaadu nikjiiti.
Speeju saprast ar sirdi nevis ar praatu.
Speeju pieskarties, nedomaajot par miesu.
Speeju pasmaidiit un teikt "Vai nau vienalga kuram taisniiba? :) "
Speeju teikt mazus muljkjiigus melus, kas uzlabo garstaavokli.

Tas viss ir zudis. Nu skatos kaa savaadaaks cilveeks. Es nemekleeju nekaadu atribi kaa dazhiem vareetu shkjist. Vienkaarshi sievietes ieksheejaa pasaule liekas peekshnji tuksha. Zinu ka taa nav, bet dziivee neesmu ar ko citu saskaaries.

"Ak tu, shovinistu cuuka! Mees esam daaaudz labaakas kaa tu! Un tu vienkaarshi savaa augstpraatiibaa neredzi sievietes ieksheejo pasauli!!!"

Paldies.