nepārproti gan, man nav daudz to puiši, ti viens, es vnk aizmirsu vārdiņus bijušie (kas arī nemaz nav tik daudz) un esošais :))
Un par to sišanu. Nezinu, ja man kaut viens mēģinātu iekraut, viņš mani vairs neredzētu nekad un droši vien saņemtu arī pretī gan vārdus, gan kādu lidojošu trauku. un nedod Dievs, ja viņš neapstātos, jo sakaitināta es, meklēju cirvi!
parasti gan māku sevi nomierināt, bet reizēm tīši neapstājos. tā piemēram kaut kad izdemolēju pati savu istabu, norāvu tapetes utt. sīkāka biju, kad strīdējāmies ar māti, mazgāju traukus un speciāli viņus dauzīju pret izlietni. riebīgi, ka pašai pēc tam jāvās, kad dusmas prom un istabā remontunācās taisīt pašai, neviens nepalīdzēja... eh. bet nu, nopietni, ja kaut viens puisis vai vīrietis uz mani paceltu roku, viņam neklātos labi.