Un ja pēc šitā visa es nenonākšu debesīs...
Es gluži vienkārši nonākšu ellē. Un ne es vienīgais tur būšu par to neapmierināts.

Riebjas bezspēka situācijas.

Un es nevaru tev pateikt, ka viss būs labi un viss būs kārtībā. Vēzis cilvēkus neatdod. Bet tas nav mans vēzis. Man ir cigaretes un viskijs, nevis vēzis. Interesanti, vai pēc kāda laika tevi mierinās kāds cits?

"Ļaunie grib iznīcināt skaisto."

Tas ir suņa nolāpīts murgs. Es negribu iznīcināt skaisto, ne tuvu. Nav manās interesēs sasist nevainīgo un šķīsto. Tik augstprātīgo caur skaistumu. Tik lieku kristāla trauku, kuram nav nekāda praktiska vērtība. Tik ielauzt degunu, par kuru operācijās samaksāta barga nauda. Ne skaistais man nepatīk, bet šī skaistā ceļš. Stulbas muļķes, kuras nezin savas kaklarotas dimantu ceļu no Āfrikas dienvidiem. Svēti pārākie un pasauli "izzinājušie un izdibinājušie" ir tas, kas riebjas. Vislaiskāko spļāvienu uz visdārgāko kažoku. Ienīst skaisto nemaz nav iespējams. Ja pats esi neglīts, tad mainās skaistuma uztvere un skaists paliek pavisam kas cits. Un man riebjas viņa skanošie, apburošie smiekli, jo es zinu, kas zem tiem aprakts.