Pats es nemanu vairs, kas apkārt notiek. Staigājot ar dāmu es pirmo reizi ilga laika periodā tos dzirdēju.

Tikai izejot pa ielu, dienas laikā pastaigāt. Lamas un žults no visām pusēm. Katram ir ko teikt par to, kāds es izskatos, kāds esmu dzimis. Tikai pēc dāmas jautājuma, vai tā man ir visu laiku, es sapratu, ka iespējams kaut kas nav kārtībā.

Man sen jau viņi nesāp. Bet sievietēm, (īpaši no labām ģimenēm un ar normālu dzīvi) nevajag ko tādu redzēt.

Un, es teikšu tieši savas domas šobrīd, kuras jums ir tiesības kritizēt un kliegt.

Nav brīnums, ka es ienīstu cilvēku sugu tik ļoti. Ienīstu un nicinu reizē, šīm emocijām vijoties. Un prasīt no manis mīlestību būtu lieki, ja ne pat apkaunojoši.