Daudzi nevar saprast, kamdēļ ir tik skaisti cilvēki, kas guļ. Es mēģināšu paskaidrot...

Sievietes seja un ķermenis ir fantastisks mākslas darbs, kurā var sastingt un lūkoties stundām. Nopētīt katru šūnu un izbaudīt visu salikumu kopā. Vērot, kā sejas vaibsti atspulguļo iekšējo pasauli. Vienkārši un estētiski izbaudīt sejas kompozīciju. Bet sievietes ir kustīgas un straujas. Tas man neder. Esmu cilvēks, kas var stundu skatīties vienā punktā un nedomāt neko. Un, kad sēdi kādai sievietei pretī, tev ir jāuztur saruna. Tev ir jābūt interesantam. Tu nevari palūgt sievieti vienkārši paklusēt stundiņu, kamēr tu viņu apskati. Viņas nesapratīs. Atkal sauks tevi par jokainu manjaku un taisīsies prom, cik ātri vien iespējams. Kad sieviete guļ, tu vari turēt viņas galvu klēpī, un saredzēt, kā sapņi iejaucas sejā. Kā mutes kaktiņi izlokas smaidā vai bailēs, kā acis šaudās, kaut aizvērtas. Būšu tagad nedaudz banāls, bet skaisti arī ir tie nedaudzie mati, kas pārkrituši pāri sejai un dažreiz traucē gulēt. Kad sieviete ir aizmigusi, viņa nezin, ka kāds viņu vēro. Viņa nav gaidoša un nesaprotoša. Sievietes ķermeni iepazīst seksa laikā, bet to iemīl tad, kad viņa guļ.