Tas, ka tu esi izrāpies no dzemdes, nebūt nenozīmē, ka tu jau esi pelnījis dzīvot.

Tev ir pilnīga taisnība, nudien. Es tev piekrītu katrā vārdā. Es neesmu bagāts. Tas laikam neko nenozīmē, jo bagāto tāpat ir maz. Es neesmu turīgs. Es neesmu... Es neesmu ar naudu. Negribas jau teikt, ka esmu nabags, bet tomēr... Man jaunas lietas ir reti. Jaunas kurpes pat sagādā man milzu pārdzīvojumus un interesantas izmaiņas. Tās no sākuma rada neuzticību un nedrošību, tad tās izraisa sāpes, bet tikai tad, ja sāpes tiek ignorētas un tiek turpināts iet, tās iepatīkas. Dažas tiek pat iemīlētas. Neesmu es bagāts. Man nav arī trīs ēdienreizes dienā, pilnas vitamīnu un olbaltumvielu. Arī viskijs, ko tukšoju, ir visnotaļ lēts. Bet tas nekas. Ja es dzertu ko dārgu, tāpat nespētu novērtēt. Es arī visā savā mūžā neesmu neko paveicis, ko būtu vērts atminēties. Man arī nebūs neviena pieminekļa, ne kādā Latvijas parkā, ne tālajā Antarktīdā. Tas pat nav apspriežams. Jo man trūkst talanta, lai ko tādu paveiktu. Un arī gribas nav. Bet.. Tas viss, ko es tikko nosaucu, ir tomēr tik sasodīti nesvarīgi.

Es varu izrakt grāvi. Vienmēr cilvēki ir likuši grāvjracēju kā zemāko personu uz pasaules. Sajūta rodas, ka viņi ne reizi nav izrakuši nevienu grāvi. Es varu skaldīt malku. Es zinu, ka saskaldīšu mazāk, kā to izdarītu kāds cits cilvēks tajā pašā laika posmā. Zinu arī to, ka man nāksies bieži apstāties, lai mana sirds netiktu izvemta. To visu es apzinos. Bet es to varu. Es varu arī... (Ievērojāt, cik daudz esmu iekļāvis vārdu salikumu "es varu"? Tas tamdēļ, ka es to varu.) Arī šo smago priekšmetu aiznest no punkta A līdz punktam B. Pa ceļam es stāšos vairākas reizes, jo man nogurs rokas, slidēs pirksti, acis pielīs sviedriem un sirds ārdīsies kā prātā jucis kalējs. Bet es to izdarīšu. Kaut galā es nokritīšu bezspēkā un no krūtīm man lauzīsies ārā sāpīgs kliedziens, šis priekšmets būs punktā B. Tas ir viss, kam ir jebkāda nozīme mirkļos.

Kad es būšu grāvī, tu būsi pie malas. Tu būsi tas gudrais, kam nav jārok grāvis. Es to labi saprotu. Tu būsi izlasījis visus sengrieķu rakstus, iemācījies Žin-Žaku Ruso no galvas un pirms gulētiešanas ar spalvu uz sienām pārrakstīsi Konfūciju. Tas viss tev ir ļauts. Tikai nesadomājies, ka varēsi piepūsties un traucēt man rakt. Visas tavas teorijas, idejas un atklāsmes var tikt iznīcinātas ar vienu lāpstas sitienu. Laikam pārāk maz ļaužu to apzinas. Arī visas tavas jūtas un sāpes, kurām pasaule nejuta pietiekami līdz, var tikt pazudinātas nebūtībā ar cirvja palīdzību. Pat ar asi nav jātriec. Turpat arī apraktu tevi un turpinātu darbu. Neviena domas nav bijušas tik varenas, ka spētu apstādināt laktu. Visi manis nosauktie domātāji ir nodzīvojuši līdz savu darbu pierakstīšanai tikai tamdēļ, ka nav kaitinājuši cilvēkus, kam rokās ir metāls. Nekas no tā, ko tu zini, nav svarīgs, mirklī, kad tevī triecas svins. Tu nekad nezini, kādus ceļus ir izstaigājusi vabole, kuru tu nevērīgi sabrien. Tu arī neesi to tai prasījis un neesi iesaistījies diskusijās. Bet nu tas neko nemainītu - taisnība ir tam, kuram ātrāks metāls rokās.

Viss, ko tu šodien esi izdomājis, var zust nenotīrīta jumta dēļ. Visas tavas sajūtas, kas plēsušas tevi uz pusēm var izgaist pavirši uzlikta kanalizācijas vāka dēļ. Es neesmu bagāts, bet es varu notīrīt jumtu un uzlikt kanalizācijas akai vāku.