Cilvēka dzīvībai ir 0 vērtība. Varbūt tikai mākslinieciskā - cilvēka galva uz mieta izstaro nenovērtējamu mīlestību. Nē, nopietni. Cilvēks ir bezvērtīgs. Tā dzīvību ir pārlieku pārvērtējuši gļēvie. "Nenogalē mani, tad stāsies likuma priekšā! Bargā likuma roka tev pakratīs bargu likuma pirkstu un tu varēsi skriet tālāk!" Labi, otro daļu gan viņi parasti nemin.. Iznīcināt kādu, kas tev traucē, nav deesu mēroga noziegums. Tas ir.. Tas ir fakts, sasodīts. Viens sūda fakts, kas nav pat statistikas vērts. Lielais šoks - kāds tevis dēļ raud? Nevajag cilvēkiem pieķerties. Viņi mēdz mirt.

Viss kas notiek, notiek nepareizi.

Gribas pārvērsties par tanku. Par milzīgu Džagernautu, kas spēj nonest tirgus laukumu, par to nepiedomājot. Izšķaidīt gar visām malām kāda sūda ciemata iedzīvotājus. Gribas iekļūt apokalipses asinīs un būt par tā dzinēja spēku. Par vienu no pakaviem vai krēpēm, par slimības un bada nesēju. Par nāves izkapti. Kaut par skaņu, ko tā rada. Gribas sākt milzīgu nāves pirti. Radīt visas sienas asins krāsā, kur, istabas vidū, ar matu kumšķi rokās, milzīgs, neizmērojama izmēra klauns zīmē sauli un zvaigznes. Viņš iemācītos zīmēt tā, kā viņam patiktu. Ar laiskiem vilcieniem un ar asiem pagriezieniem. Tieši tā, kā ir mūžā vēlējies. Ieliktu asins gleznā matu ērkuļa iepriekšējā īpašnieka sāpes. Uzgleznotu kliedzienu.

Tā vietā, niecīgs klauns zem tilta ermoņikas trenē un plēš šādi sirdi uz pusēm.

Es vairs nespēju atšķirt savus sāpju kliedzienus no saviem smiekliem. Tie griezīgi iecērtas ausīs un biedē mani. Biedē un uzbudina. Rada vēlmi raudāt pašam par savu prāta kroplību. Un tad es tieši to arī daru. Es smejos, kamēr asaras tek gar vaigiem, un smejos vēl skaļāk, jo jāraud vēl vairāk. Griezīgi, pretīgi, kā Kuligulas vātis.

Vienaldzība ir aprīta. To ir apvijis naids un riebums. Jā.. Ja ir kādas emocijas, kas spēj noslāpēt vienaldzību, tad tās ir šīs. Un vinīgās. Vienīgās, kas to spēj. Tikai naids man vēl liek spert stingrus soļus un paceltu galvu iet. Kur? Tas jau vairs nav svarīgi. Prom. Tieši uz mērķi. Slīpi tam garām? Kuru tas interesē. Kājas spēcīgi klaudz pret ielu, kad naids manī guļ. Bet tomēr. Tomēr daļa vienaldzības, nevērības ir augusi. Nevērība pret citiem, vienaldzība pret to sāpēm.