Vakarā pastaigājos apkārt, un man pretī nāca mazs kaķēns. Nesen nācis šajā pasaulē, nesaprot, kas notiek, un baidas no visa. Es pieliecos, lai to noglaudītu. Mazs un melns, nedaudz balti plankumiņi uz kakla. Viņš satrūkās, redzot manu skatienu, bet mirklī, kad mana roka pieskārās mugurai, lai to noglāstītu, izkusa. Es cēlos lai turpinātu ceļu. Kad atskatījos, viņš man sekoja. Nonācis pie augstas trotuāra malas skrēja izmisīgi apkārt, lai atkal nokļūtu pie manis. Tūlīt pat, nonācis atkal tuvāk, jautri skraidīja. Uzskrēja uz ielas.

Kaķiem nav deviņu dzīvību, tam vairs neticēšu.