Kapēc?

Kad esmu kopā ar kādu sievieti, es jūtos... Nezinu kā lai jums to tiešāk, patiesāk pasaku... Ne tā lai jūs saprastu, jo to es nemaz nevēlos. Bet gan tā, lai jūs justu. Es jūtu, ka caur visu manu ķermeni izstrāvo spēcīgas emocijas. Tās līst pāri kausiem. Šīs emocijas man bija pat nedaudz aizmirstas. Tās ir... skumjas. Neaprakstāmas skumjas un nolemtības sāpes. Tukša apziņa par itin neko. Itkā lūkotos lejā pa pasaules malu - viss kļust skaidrs, tiek aptverta nespēja saprast. Tāds tukšums rodas iekšā, ka ir grūti ko teikt. Viss apkārtējais šķiet bezvērtīgs un naivs. Visa čalošana vairs nav nekā vērta. Acis aizver apkārtējo un atkal ielūkojas sapuvušajā iekšienē.