Tā vēlme paņemt aiz matiem un sist pret cietu klona grīdu nevaldāmi kliedzot ir tik... uzmācīga un neatlaidīga. Tā satver tevi un nelaiž vaļā. Tā piekaļ tavu skatienu kādam cilvēkam un izseko katru viņa kustību. Tas skatiens tiek pievērsts krūtīm, kaklam, sejai... Kā skaistu sievieti aplūkojot... Muskuļi saspringst un gatavojas lecienam. Tajā mirklī ir vienalga par cilvēkiem apkārt. Vienalga par visu apkārtējo. Uz pasaules esat tikai jūs divi vien. Tā vēlme nodzēst viņa ņirdzīgo smaidu no sejas, padarīt to vienkārši par mutuļojošu vāti. Izplēst gabalus no miesas, izmētāt pašu pa stūru stūriem...

Ievelc gaisu caur nāsīm, saņem visus spēkus lai novērstos. Tam nedrīgst ļauties.