Lai arī kādi būtu apstākļi, lai arī kas notiktu, es jūtu, ka tu tomēr paliec par manu iedomu draugu.

Es šonakt tevi aizstāvēju.
Es šonakt tevi mierināju.
Tu šonakt man pasmaidīji.
Tā īpaši, tikai man.

Nesodiet mani bargi, es mēģināju to īstenībā pārvērst. Es centos. Bet tomēr, man laikam pieder tikai mana mazā sapņu pasaule.

"Tu esi tāds... nu nezinu... dīvains."

Izstiepa rokas kliedzienā "BET ES TEVI MĪLU", bet tevi tas maz interesēja. Lai mīl, vai tad tas ko tev maina? Mīl šodien, rīt vairs nemīlēs. Un vispār, ja tā labi padomā, viņa nemaz nau tev piemērota. Vai tad tā nau?


Tu izstiep rokas un kliedz "BET ES TEVI MĪLU!". Kā, KĀ viņa spēja novērsties? Tā ir mīlestība, augstāka par visu. Tas nau kā tramvajs, kas nāk un iet. Kā viņa var būt vienaldzīga pret tavu mīlestību? Kā var nejust šīs sāpes?!

Ugly people everywhere,
Drowning in their sadness.

Ugly people everywhere,
That love in them is worthless.

Ugly people everywhere,
Drowning in their madness.

Ugly people everywhere,
Oh, God, please, caress them.