Pastudējot tuvāk sengrieķu mitoloģiju, nonācu pie neliela atklājuma. Laikam (Uzsveru vārdu "Laikam") Esmu Stoicisma un Sokrāta piekritējs.

Apšaubu it visu. Nekas nau bez pamata. Ja kautkas tiek radīts bez pamata, tas ir viegli apgāžams.
Atbrīvojies no liekām emocijām, kas neļauj spriest. Tikai praats bez sirds untumiem un momentālām iegribām ir tīrs prāts.

Es zinu, ka lielākā daļa no cilvēkiem apgalvotu pat nedomājot: "Man ir pašam sava filozofija, un pašam savi principi, un pašam savs dzīves mērķis" utt, utt... Šijā mirklī tikai vēlos atgādināt, ka viss, ko cilvēks ir apzinājis uz šīs pasaules, ir nosaukts vārdā. Labi, nebūsi tu tīrs Platona jeb Sokrāta poekritējs, bet nianses no kāda varena filozofa jau būs. Es ļoti šaubos, ka tava uztvere ir tik radikāla un neierasta, lai to spētu saukt par jebkādu "Cibiņismu".

Ja ieraugi mani, tad pasmaidi nedaudz.
Tik nesauc manu vārdu balsī...