Es pat iisti nezinu, ko mekleeju. Es baidos no visiem. Es baidos no taa, ka man blakus buus tuksha sirds, kas nespees neko dot. Es negribu sev blakus maacekli, es gribu kaadu, kas maacaas un maaca. Tukshums man dziivee no citiem jau pietiek.

Tagad man vienkaarshi ir tev viens jautaajums. Tu raud un klusee par to, ka neviens tev nau blakus. Tad luuk... Kas tevii ir ko miileet? Tava mashiina? Tavs kjermenis, tavs flirts? Tavas firmas dreebes? Varbuut ka tas ir tavs smaids, ko sniedz visiem un nevienam? "Smaidiigaa persona". Kas tevii ir taads, kas liktu vinjam/vinjai piekjerties tev, un nelaist tevi valjaa. Tu esi patiess? Daudzi cilveeki ir patiesi. Neskaitaami. Tu esi gudrs? Nee, neesi viss. Kaa neesmu es, un nau vinjsh. Kaa cilveeks domaa, ka ir gudrs, vinjsh vienkaarshi ir apmaldiijies. Kas tevii ir ko miileet?

Un seedeeju skumji tev pie saaniem, mees runaajaam par visu.
Tu teici "Tev meitenes noteikti skrien pakalj, es to zinu.".
"Kur tad vinjas ir?"
"Nu tu vienkaarshi nemani to... bet noteikti ka ir..."
"Bet kam tieshi manii skrien pakalj?"
"Nu... nu to nu es tev nepateikshu... To nevar taa vaardos pateikt."

Luuk, mierini cilveeku, paldies tev par to. Nu gan pietiks.

Atraidiita meitene izdara pashnaaviibu.
Tu sakjer galvu un kliedz "Taa bija mana vaina! Aprij mani, zeme daargaa!" Tev paliidzees cilveeki, tevi vediis pie aarstiem. Tev teiks ka taa nau tava vaina. Tu to nevareeji paredzeet. Tevi visi miilees un saudzees, par tevi uztrauksies.

Otrais variants. Tad kad kaads liks tev par to runaat, tu vienkaarshi un iisi atbildeesi "Taa nau mana vaina. Es nekaadi nevareeju to paredzeet. Jaa, vinja draudeeja, bet domaaju, ka tie ir meli. Un tikuntaa, es nevaru buut kopaa ar kaadu tik tamdelej lai tas nenomirtu." Peec shii scenaarja, cilveeki tevi ieniidiis. Tu buusi aukstsirdiigaakais no visiem. Tu vinjiem riebsies kaa necilveeks. Jo tu pasaki uzreiz to, ko vinji gribeeja tev iemaaciit.

Pilniigi jaasmejas, par cik tiiru kristaalu meegjina dublji izskatiities.