Es tik biezhi dzirdu visapkaart, kaa cilveeki priecaajas par vasaras atnaakshanu, un ziemas aizieshanu. Cilveekiem ir fenomenaali iisa atminja, par to, kaa visi priecaajaas par pirmo sniegu. Nu labi, paarmainjas, saprotu... Bet visos ateelos ziemu saakumaa atteelo kaa kristaala dzidru sievieti, bet beigaas kaa vecu ljaunu raganu, kuru ar vaarpaam aizbaida jauna tautumeita. Vecs nenoziimee slikts.

un daudzi cilveeki neiet aaraa ziemaa, jo uzskata to par viesmiiliigu. Bet taa ir kljuuda. Ziema ir visviesmiiliigaakaa no visiem gadalaikiem. Taa burtiski apnjem tevi, apskauj. Klusaa ziemas vakaraa seedeet sniegaa, un luukoties, kaa tavas peedas tiek aizputinaatas, liidz atkal ir perfektais liidzenais sniegs... Kluss skaistums, un pat miilestiiba tad tevi apnjem. Ziema neveelaas saldeet, vai nogalinaat. Taads vienkaarshi ir vinjas darbs: Panaakt, lai tiek slaveets pavasaris. Ziema nau ljauna, vinja veelas ar kaadu parunat, un to nomierinaat. Nereti paarcenshas, bet taada tikai ir vinjas daba. Ziema ir vissiltaakais no gadalaikiem.