Bija jauki. Paseedeejaam.

Liidz briidim kad atnaaca mans draugs, kursh ir dabuujis sev draudzeni, ja ta var teikt. Tad kad vinjsh vinju noskuupsta, man rodas veelme noraut vinjam galvu, jo es taa nevaru. Kad vinjsh pashpaarliecinaati paskataas apkaart. Kad vinja man pazinjo, ka esmu pretiigs, un es miiljaa miera labad neko nesaku pretii. Kaarteejie kompleksi saakas utt..


Es atdotu paaraak daudz lai viss buutu savaadaak.

Kara nojausmas vadiiti, gjeneraalji izveidoja atsevishkju bataljonu. Tie bija cietumnieki, vai trako maaju iemiitnieki, vai cilveeki, kuriem nebija nekaa ko zaudeet. Tas tika dariits, jo vajadziigi bija visi cilveeku resursi. Un to vadiishanu uzticeea vienam ljoti nenoziimiigam cilveekam. Tikai tapeec, ka shis cilveeks atshkjiiraas no visiem, ar savu jukusho skatienu un valodu. Un tas pienjeema visu bataljonu. Taa bija armijas dalja, kuru treneeja atsevishkji no paareejiem. Vinjiem neizsniedza medikamentus, jo sho cilveeku veertiiba bija vienaada ar nulli. Vinjus pazina kaa "Peleeko seju" armijaa. Bet shis cilveeks, kuram bija vadiibas grozhi, zinaaja ar ko vinjam ir dariishana. Vinjsh pazina neliidzsvarotus cilveekus labaak, par sevi pashu. Vinjsh zinaaja, ka iespeejams uz tiem balstaas uzvara karaa. Un tad Tie tika apmaaciiti. Ne sevishkji daudz shaut, ne sevishkji daudz laviities, vai laukus atmiineet, bet filozofiju un dziives uztveri. Vinjiem visiem paraadiija, kaadi nieciibas tie patiesiibaa ir, un ko vinji var dariit lai to mainiitu. Vinjsh izsmeeja visus, jo tiem bija liels speeks, bet vinji to neizmantoja. Vinjsh pieraadiija cilveeka dziiviibas bezveertiibu, un paraadiija kaifu, kaads rodas kaadu dziiviibu izdzeeshot. Un tikai taa, speej ieguut patiesu varu. Un taa, no vienkaarshiem pacientiem tika radiiti asinskaari briesmonji. Nezheeliigas mashiinas, kas pirms slepkaviibas, ar meeli nolaiza upura vaigu, un apvaicaajas, kaa iet beerniem. Ar lielaako prieku tie izpildiija naavessodus, nomeetaajot ar maajas lauskaam, vai nozhnjaudzot. Tie smeejaas pirms gaidaamas ciinjas, un smiinjaaja par pretiniekiem. Visaa armijaa tika iedvestas bailes no "Peleekajaam sejaam". Baidiijaas no ikviena un visiem, kas tur atradaas. Liidz negaidiiti, valstis panaaca vienoshanos. Vairs nebija kara, ciinju, vai slepenu uzbrukumu. Visas armijas daljas tika atbriivotas, un visi devaas uz maajaam. "Peleekaam sejaam" par pateiciibu, ka piedaliijaas karaa, un virziija valsti tuvaak briiviibai, atdeva briiviibu. Neviens negribeeja no armijas laist valjaa "Peleekaas sejas", bet paaraak baidiijaas no vinju sacelshanaas, un pagriezshanaas pret valsti, lai to liegtu. Un arii sho bataljonu palaida maajaas, lai arii kur katram taas bija. Visi izkliida kur kurais. Liidz ar to sabiedriibaa tika izkaisiitas Peleekas Sejas, no kuriem baidiijaas, un tamdeelj arii biezhi nicinaaja. Vinji pashi to juta, un sevishkji necentaas iekljauties sabiedriibaa. Bet Peleekaas Sejas palika. Un pagaaja ilgs laiks peec kara, kad aizmirsa par tiem, un aizmirsa uz ko tie ir speejiigi, un ka no vinjiem labaak izvairiities. Tikai vinji pashi neaizmirsa kas vinji ir, jo to vinjiem karsh bija iemaaciijis.

Uzmanies no Peleekaam Sejaam.