Es eju no sabiedriibas vienas daljas uz otru. Taa teikt, no pasaules uz pasauli. Bet neredzu tur neko jaunu... Cilveeki ir citi. Nee, teiksim ka uzvaardi un izskats ir cits. Bet lomas ir taas pashas. Ir Kolektiivaa galvenais, un vinjam pakaljaa liideejs. Ir lielaa Chikse, daama, un vinjas pakaljskreejeeju bars. Tad ir kaads muuzhiigais jautrais, cik kaitiigs, cik nekaitiigs, tas ir pasha zinjaa. Un tad veel daudz un dazhaadu neskaitaamu personiibu. Un luuk. Es esmu mainiijis lomu. Es senaak biju viens no tiem, kura vaardi lika visiem smieties. Uzjautrinaaju visus. Bet tad naaca otra loma, un es kaa aktieris dabuuju speeleet arii to. Es paliku par vienu no tiem, par kura vaardiem smeejaas. Uzjautrinaajaas visi. Ar vai bez manas gribas...

Bet tagad... Tik ljoti, no visas manas koka sirds, gribeetos teikt ka man nau neviena loma, bet tad es melotu, ai kaa melotu. Man ir loma. Esmu tas kuru tu kolektiivaa vismazaak paziisti. Tu nekad nezinaasi pateikt, es vakar esmu bijis vai nee. Es esmu izveeleejies buut par kluso. Par cilveeku, kas uznjemas kluseejoshaa lomu.