pierro:

Tu apdegsi, tu izkusīsi, tu izgaisīsi. Tu zini to visu, tu mirsi. Es nespēju tev melot, to neslēpju un saku atklāti. Tavi mati būs oglē un tava āda būs melna. Ar biedējošu klusumu tu to pieņem, ar sāpīgāko pieglaužšanos pat necenties mainīt. Tu pazīsti mani savās jūtās, bet pati nezini, ko esi apzinājusies par mani. Un, kaut arī es slīkšu viens, tu nāksi man līdzi, cēli ļaujot man aiziet vienam, pavadot mūžīgi. Un to nesapratīsi. Un es to neprasīšu.

Un vai es kliegšu uz tevi, vai grūdīsu prom... Es varu pagrūst tevi tikai metra attālumā. Bet no grūšanas nogurstu, un tu atkal esi man blakus. Lēnām laisdamās man līdzi. Spītīgi atsakoties no viļņiem. Tu esi muļķe, tu to zini un tas tevi neuztrauc. Nelūgšu tevi saprast, tikai atlaid manu roku.

Ar vislielāko cēlumu un klusāko sirdi viņa visā savā maigumā iegulstas dzelmē.