pierro:

Nē nu protams, pēc tam, kad mēs nomirstam vai nu kļūstam par eņģeļiem vai iekrītam milzīgā bezdibenī, pilnīgi piekrītu. Neviens nezina, kur trāpīs un vai vispār ir kur trāpīt.

Bet te mēs uzreiz varam arī sākt staipīt, kas vispār ir ar nozīmi un svarīgi. Turpat es varu teikt, ka svarīgs nav itin nekas. Es nomiršu. Tu nomirsi un Saule eksplodēs.

Varbūt arī, ka, ja ir paradīze, tad tur cilvēki raud par savu nāvi. Kā mēs varam zināt, ka cilvēks tiek pilnībā atrauts no šīs pasaules? Iespējams tie raud tur augšā par vārdiem, kurus nav izteikuši. Un tad viņiem nāve būs ļoti svarīgs mirklis.

Spriest par to, kas svarīgs cilvēkam pēc nāves ir gluži tukši. Līdz ar to, taisnība šajos melos ir mums abiem.