Mirklis, kad tevī triecas svins, ir pēdējais tavā dzīvē. Man liekas, ka tas to mirkli padara krietni svarīgu.
Mirklis, kad Puškinu/Linkolnu/Kenediju/Lariju Kingu nošāva ir tīri svarīgs. Mēs nekad nezināsim, ko viņš vēl gribēja teikt. Un, ja Puškins būtu uz dueli izgājis pirms dzejoļu sarakstīšanas, tad tie būtu aizgājuši mūžībā. Un nav svarīgi, ko Puškins zināja un ko viņš vēl gribēja teikt, jo viņš ir diezgan beigts. Un diezgan satrūdējis.
Šī nav vienīgā patiesība, ko esmu uzrakstījis. Es nekad neesmu teicis, ka vajag mest zināšanas pie malas un tik trīt lāpstas. Bet tā ir viena no opcijām. Un opcija, kas tevi var izglābt attiecīgā mirklī.