pierro:

Cik ļoti daudziem jau ir nospārdītas galvas ar tavu zābaku, mēs jau noskaidrojām citā diskusijā. Un jā. Besī man tas "lūzerīgais besī", jo viņam ir nozaguši šift pogu. Bet kā tad tu iesaki veidot šo teikumu? Nekritizē tukši, pamato sevi.

Sanāk apmēram tā.. "Ja tu esi gudrāks kā pārējie, tu jūties nesaprasts. Lai to pārvarētu, ir jāpielāgojas citiem." Pielāgošanās faktiski nozīmē "kļūšana kā pārējie". Tātad, ja gudram cilvēkam jāpielāgojas, viņam jākļūst muļķim. Ja jūtīgam jāpielāgojas, tad jākļūst trulam. Zini... Es sāku ar to tukšumu turpat vai lepoties.

Jokaini.. "Sāc trenēties! Izliecies, ka esi citādāks! Tad tu viņiem patiksi!"

Lūk, tas nav atrisinājums. Nebūt ne. Tā ir tiši bēgšana no realitātes. Maskas uzlikšana un cita cilvēka imitēšana. Kāda velna pēc man brīvību, kas skatīta no citiem?

Bet paldies, tu vienkārši apstiprināji man vecas domas. Nevajag man "pielāgoties grupām". Es labāk dzīvoju tukšs, kā mākslīgs indivīda modelis.

Ņaudēt? Kapēc gan ņaudēt? Kur es tur ņaudēju? Es prasīju, kas un kapēc. Ja tā ir ņaudēšana, tad zinātkāri cilvēki laikam ir tie nīkulīgākie.