28. Janvāris 2011

• 28.1.11 10:11
• Pa sniegā iemītu taciņu pār pļavu raitā solī iet jauna sieviete. Viņai pa pēdām tipina mazs sunītis. Taciņa ir šaura, tāpēc jauniete ir spiesta apstāties un pakāpties pussprīdi sāņus. "Nu, ej garām." Sunītis tagad tipina pirmais, jaunava - aiz viņa, kamēr abi nonāk līdz platam kājceliņam. Tagad sunītis var tikt saimniecei garām, kad vien sagribas. Un sagribas tūliņ, viņš apstājas pie kupenas celiņa malā un kāri ostās. Jauniete tikmēr paiet garām un turpina iet. Sunītis mēģina sekot, bet aiz vienas smaržīgas kupenas nāk otra, un tad vēl un vēl. Pārāk daudz smaržu, un sunītim tās visas jāapošņā. Jauniete ir spiesta apstāties un gaidīt uz suni. "Nāc taču!" Sunītis klausa un ātri tipina pie pavēlnieces, bet te viņa degunu vai aci ķer kas aizdomīgs, un viņš no jauna stājas izpētīt kādu kupenu. Jaunava vēl daudzreiz ir spiesta apstāties un uzmudināt savu sunīti, taču gājiens jau kļuvis aplam lēns.