19. Oktobris 2010

• 19.10.10 04:10
• Kamēr tualetē atleju ūdeni, man priekšā no griestiem nolaižas zirneklis, un – ko? zirneklis? manā mājā nav vietas zirnekļiem! Pārtveru pavedienu, kurā tas karājas, un ievirzu viņu podā. Piedod, draudziņ, neko darīt, esi nokļuvis aplamā vietā, tomēr nenokar degunu, varbūt vēl tiksi cauri sveikā, – es nolaižu podā ūdeni –, varbūt aizpeldēsi uz laimīgo zemi, un viss būs labi. Zirneklis, cieši pierāvis garās kājas, virpuļo pa podu, un mēs abi gaidām, kas no tā iznāks. Bet ūdens pārtrauc peldēt, un zirneklis joprojām tepat. Ha! Esi gan tu viens laimīgs zirnekļa bērns! Es noplēšu tualetes papīra lapiņu un uzmānu zirnekli tur virsū, tas kustas gluži kā jauns. Nonesu viņu līdz lodžijai un izpurinu, prieks man un tam – es taču tev teicu, ka viss vēl var beigties labi!