1. Jūlijs 2010

• 1.7.10 22:20
• Stāvu veikalā pie vajadzīgā plaukta un apskatu cepumus, tie ir auzu cepumi, ko es tur skatos, un tie ir dažādu veidu. Vienu cepumu paku es turu rokā, bet nezinu, cik tā maksā, cenu zīme ir gājusi pati savus ceļus, tāpēc es tagad nopētu arī citu ražojumu pakas, varbūt tur ir kas līdzīgs pēc skata un ar cenu virsū, lai tad man tur atnāk kāda zināšana, cik tādas lietas vispār maksā, auzu cepumus es pērku pirmo reizi. Kamēr es tur stāvu un atjaušu, ka naudas man līdzi pietiekami un cena patiesībā ir maz no svara, pienāk sieviete un ar savu klātbūtni liek man izprast gadījumu, proti, vai es, tur stāvēdams, aizšķērsoju eju un sieviete grib man tikt garām, vai arī viņa tur atrodas tāpēc, ka meklē labu cepumu, tāpat kā es. Izrādās, tā tas ir, vienu mantu viņa patiešām paņem, arī auzu cepumus, starp citu, tikai paka citāda nekā tā, ko joprojām turu rokā es. Bet tas man vienalga, vispār es jau sen esmu izvēlējies un apmierinājies ar savu pirmo izvēli, nudien, es tur stāvu un bolos tikai tāpat vien, aiz gara laika, tāda tā lieta. Bet sieviete – arī viņa vēl paliek turpat, cepums viņai jau rokā, bet viņa stāv pie plaukta un, tāpat kā es, par kaut ko vēl brīnās. Var jau būt, ka arī viņai brīva laika ir pārlieku daudz, taču man gar to maz daļas, es eju prom un atstāju viņu brīnāmies.