30. Maijs 2010

• 30.5.10 19:17
• Es viens pats sēdu ārā un lasu grāmatu. Tā ir interesanta grāmata, bet tikpat mani interesē mazās mušiņas, kas skraida grāmatas lappusēm pa virsu. Tās ir labas mušiņas, tās tikai piesēžas atpūsties vai pasildīties saulē, tad viņas lido prom, un vietā nāk atkal citas vai, apmetušas loku, atgriežas tās pašas. Dažreiz pa lappusi skrien divas vai pat trīs mušiņas uz reizi, lai gan parasti viņas izretinās plašāk, viena sēž man uz labās rokas, otra uz kājas vai kur citur, uz krēsla, teiksim. Es mušiņas labi apskatu un domāju, ka daba savā labvēlībā man ir pagādājusi mazus draudziņus. Aizkustināts es sajūtu stipru mīlestību, un varbūt to noģied arī mušiņa, uz ko es tobrīd skatos, tā paceļas spārnos, bet tūliņ atkal nosēžas – tagad uz manas kreisās rokas. Tur mušiņa uzsāk lielu pucēšanos, un man ir mazliet jāpasmaida. Vislabākajā noskaņojumā es atkal lasu grāmatu, un mazās mušiņas sildās saulē.