šorīt patika cirks tramvajā, kad braukājošās reklāmas nr.6 vadītāja bija sapsihojusies līdz baltām pelītēm un lamāja visus pasažierus par meža zvēriem, kas nejēdz laicīgi un veikli visi salekt pieturās pa vagoniem.

bet tik mīļi bija, kad mans jaunais darba kolēģis, kā tāds sešgadīgs puika nolicis sev priekšā abas kafijas - gan šķīstošo gan malto - man pajautāja kā jāgatavo kafija. es aizdomājos par to, kā gan tas varētu būt, tā sajūta, kad nekad nekad mūžā neesi gatavojis kafiju. hm.