Visi manējie kā dzirdēja šo dzejoli, tā tas visiem ielipa galvās. Iesēdās, ieritinājās un tur palika. Rozīnes ēst, vai kas nu kuram labāk garšo.
"cieši iedzīts šaurā stūrī
triecos es ar pauri mūrī
pauris mūrī
mūris paurī
kamēr abi divi cauri
ķieģeļi un paura kauli
sveicinās ar rīta sauli"
(Knuts Skujenieks)

Man pielipa vecās, labās dziesmas, lauciņā tur, apakšā, pārāk maz var sarakstīt, jāsadrukā te. Visāda mūzika. Laikam man patīk ar sevi parunāties.
Led Zeppelin- Immigrant Song
Led Zeppelin- Stairway to heaven
Metallica- Fade to black
Metallica- One
The Cranberries- Zombie
Gorky park- Moscow calling
Deep purple - Smoke on the water
Sandra- jhonny wanna live (Un šī man kā mūzikas viegli "sakustināmam" cilvēkam, īpaši patīk)
AC/DC - Back In Black
Eurythmics- Sweet Dreams (Mensonam ir kaverversija, bet klausīties arī var, ģitāras skaņas ir piemīlīgas)
Bon Jovi- Livin' on a prayer
Survivor - Eye Of The Tiger
Europe- The final countdown
Toto- Africa (šī pavisam mīļi forša)
Queen- Another One Bites the Dust. (Lai šito dziesmu visu nospēlētu īstajā ātrumā, šķiet, ka man vēl jāpatrenējas, pagaidām tā jauki iet tikai solo.)

Ai, cilvēku balsis mani fascinē.
Man patīk arī vērot cilvēkus. Piemēram stāvēt Rīgā dzelzsceļa stacijā un vērot. Lielākā daļa ģērbušies tumšās virsjakās un mēteļos, cits kluss un nomākts, citam sejā sapņaina izteiksme, it kā pašam būtu savs kabatas lieluma pavasaris. Nu, tāds pārnēsājams, bet ietilpīgs. It īpaši mani iepriecina ieraudzīt kādu, manuprāt, neparastu cilvēku. Neparasts- tas ir skaists, tas ir citāds, tas ir gabaliņš prom no ikdienas. Viendien veikalā redzēju meiteni, kas man šķita kā izkāpusi no citas pasaules, nezin kāpēc atgādināja mākslas studenti. Smalka, ar ļoti kupliem rudiem matiem, brillēm košos rāmjos un tādu kā kautrīgu, bet apburošu skatienu. Viņa nebija ne tipiska žurnālu vāku skaistule, ne ģērbusies brendu drēbēs, bet no viņas plūda tāds miers un.. jā, viņa bija neparasta.
Vai zini, kāpēc man patīk Rīga? Ejot tai cauri, dzird valodas. Nu, ne latviešu un krievu. Stokholmā vēl izteiktāk, gatavā paradīze- japāņi, turki, zviedri un tāds valodu kokteilis!
Es gribu būt cilvēks- orķestris. Man šodien ir neliela verbālā caureja. Visi guļ, kaķus ieskaitot, bet man ir ausis uz ausīm un mūzika, turklāt klausāmo dziesmu saraksts aug. Citi žēlojas, ka nav piedzimuši tajā laikā, kad bija laba mūzika, es priecājos- tas nozīmē, ka varu klausīties visas tās dziesmas, kas tajā laikā ir uzrakstītas. Legāli, protams.
Uuun- Odi Et Amo Rīgas Doma zēnu kora izpildījumā ir skaista mūzika. (Uģa Prauliņa aranžējums) Spēlēt ir vēl skaistāk, baznīcā spēlējot laikam man skudru pūznis skraidītu pāri.

Ai, sauli uzgraužam. Brokastīs, pusdienās un vakariņās.