Notiek mazas dīvainas lietiņas, tā laikam gada iesākumam piederas.
Es, kura necieš krievu valodu un patiesībā arī diži daudz no tās nejēdz, savam ciemiņam reizēm atbildēju krieviski. Nabaga cilvēks, četrus mēnešus klausījies somu & angļu valodas maisījumu, bet atbraucot mājās viņu sagaida pusjukuši vietējie. Cik mīlīgi. Bet man atveda šokolādi un tas vien jau ir labi.
Es pāreju uz mazāk-nelegālas-mūzikas posmu. Jau ilgi neko nevelku no interneta, ne mūziku, ne filmas, tas arī ir iemesls, kāpēc joprojām neesmu redzējusi Avataru.
Nākamais- man taču nepatīk darboties pa virtuvi, tad KĀPĒC man pilnīgi velk uz turieni? Ir daži iespējamie iemesli- jūku prātā no garlaicības, saldumu trūkums organismā vai vēl kaut kas tikpat bezsakarīgs.
Vēl, par spīti visam, ir brīnišķīgs miers. Es mācos negrauzt sevi par lietām, kuras nav manā pārziņā, par lietām, kuras nevaru ietekmēt. Sanāk arvien labāk. Tā vietā, lai lēnām plosītu sevi par visu to, kā nav- mācos dzīvot pēc iespējas labāk ar to, kas ir, jo patiesībā ir daudz. Ja tā pakatās. Šeit gan vēl ir, kur augt, bet.. jā, pamazām.
Ārā snieg. Un man patīk. Lūk, tas ir dīvaini.
Un man ir silti. Sava daļa tam, ka jaukā apkure ir atpakaļ, bet ne tā. Ir silti, tā citādāk.

"Ārsts teica, ka man ir personības dalīšanās. MĒS tā nedomājam."