Gribas gabaliņu ne-ikdienas, gribas novilkt no sevis visu muļķīgo prātošanu, veltīgu ilgošanos un notīrīt vilšanos no visiem nepabeigtajiem sapņiem. Vai tad var, un vai maz drīkst tik ilgi nest visu to, ko reizēm pat grūti pacelt?
Man gribas sagaidīt savu brīnumu. Un nevis meklēt ikkatru minūti, katru sekundi, bet aizvērt acis un gaidīt. Sajust, ka domas un sajūtas nevis smagi velk pie zemes, bet dod vieglumu.

Un vispār- šodiena sākās labi. Es taču pamodos.

http://www.youtube.com/watch?v=QbN0g8-zbdY
Andrea Bocelli & Sarah Brightman- Time to say goodbye (Con te partiro)
P.S. http://www.youtube.com/watch?v=LGZ--YFzqXg
Skaisti vispār.

Cik abstrakta ir mīlestība?