picums
09 November 2013 @ 05:08 pm
Here it goes again  
Plāni, projekti, tik daudz kā... Cenšos sakārtot sevi un iebīdīt īstajās sliedēs. Nevis visu, bet to, ko vajag. Vismaz pagājušais gads mani ir norūdījis izturēt sitienus. Akadēmiskajā, sociālajā, reālajā un virtuālajā dzīvē, visur kur.
Cik labi ir būt tur, kur patīk. Protams, joprojām ar sēdēšanu naktīs un pēdējā brīža sindromu, bet tomēr- man patīk tas, ko mācos. Drebuļi pārskrien, iedomājoties, ka mocījos ar sev absolūti nederīgām studijām veselu gadu. Arī kurss lielisks, tikai jocīga sajūta, kad kāds no visjaukākajiem grupasbiedriem paziņo, ka "tas nav viņam" un dodas savus sapņus piepildīt citur. Pazīstama sajūta, neko nevar iebilst. Un šķiet, ka mūsu meitenēm manu kāzu kleitu gribas atrast ātrāk, nekā man pašai. Jāatzīst, ka daudz labprātāk par visiem referātiem un grāmatām, es taisītu ielūgumus, lai arī cik jauki būtu šeit mācīties.
Skaitu mēnešus un gluži kā skolēns gaidu vasaru. Jo arī tagad, taisot normālu ēdienu, vienmēr sanāk par daudz. Braukt ciemos, nevis mājās šķiet mazliet jokaini. Un galu galā, es gribu to smuko uzvārdu, lai būtu vienīgā "es" šajā valstī.