Dažbrīd tā kā uznāk "negribs". Tie, kas tur augstāk sēž, pavisam vienkārši var tādu parastu mirstīgo atsēdināt. Sak, man te jūsu simtiem. A zini ko, bez tie simtiem arī jūsu pašu nebūtu. Piedāvājumam ir jēga tikai tad, ja ir pieprasījums. Arī man, melnam un maziņam, šis tas ir skaidrs.
Bet gribas taču, lai būtu jēga. Cik tad var tā dzīvot, svaidoties un tomēr nekur nenonākot. Pilnīga anarhija, nevienas ceļa zīmes.
Kūsti vaļā, ziema, citādi man nāksies pirkt zaļo krāsu un Tevi aizkrāsot un ar citām uzzīmēt pavasari. "Ja Tevis nebūtu, es Tevi uzgleznotu..."

Par ko tevi atcerētos?