Šodien, mazgājot traukus, pie sevis murmināju, ka man nepatīk mazgāt patliņus un kannas. Khem. Turklāt es izgāžos lietās, kur vajadzētu būt pavisam gudrai un paspīdu tajās, kur esmu pilnīgs tukšpalags.
Ja dzīve ir teātris, tad teātra sports ir kas? Īss sprints vai vizīte trakonamā? :D Katrā ziņā filmu pieaugušajiem ar erotisku piesitienu nācās spēlēt pirmo reizi.

Es atkal atsāku rakstīt, vārdi aizvien vieglāk atrod savu vietu uz papīra un saplūst ar pildspalvas nomierinošo, melno tinti. Tā īsti es varu visu no galvas iztecināt tikai uz papīra, tāpēc šeit pat nekā jēdzīga nav. Tādas mazas drupačas, jo skaistums ir papīrā un tur man to gribas atstāt.
Ja neskaita vienu milzīgu darbu, es jūtos daudz padarījusi. Starp citu, šodien smaržoja pēc pavasara. Tās ir muļķības, ka skaidrām debesīm, kūstošam sniegam vai aukstumam nav smaržas. Ir gan. Turklāt pavasaris smaržo pēc skaņām, tās vēl pie manis ceļo.